Salikt kopā
nesaliekamas lietas:
nepienākušas,
nepieietas.
Šķūnelī kopā
ar veco sienu
iemīdīt pantā
parītdienu.
Vienā ķēdē
ar durvju zvanu
iemontēt nāvi
un piedzimšanu.
Nebūt ne vakar,
nebūt ne rīt:
abas šīs gaismas
uz mani krīt
šurp. Un, te manī
satiekoties,
rāda: ka citur
nav kur doties –
no abām pusēm
spiež zelta gaiss –
un kurp iet: tu sev pats
esi vienīgais.