Sarkanas lapas šūpojas zaros,
Gaida, kad balti vēji tās nesīs.
Gaida, kad dzērves pacelsies baros,
Piekliegts kļūs padebesis.
Rudens lapām nav vienalga,
Kad un kur viņas kritīs –
Vai uz zāles, kas rasas valga,
Vai kad pērkoņi sitīs.
Rudens lapas grib sarkanas kvēlot,
Palikt cilvēkam plaukstā,
Rudens lapas grib nenovēlot –
Sadegt vai pacelties augstāk.
(Imants Lasmanis)