Pēperkoku zirdziņš
Eglītē saka:
“Kad šodien tik gods, —
“Rīt lai bezdibens aka!
“Kad šovakar apkārt
“Man svecītes mirdz, —
“Tad rītu lai atvērti —
“Zobi man ņirdz!”
Tam atbild eglītē
Pēperkok-sirds:
“Ko sūdzies par aku,
“Par zobiem, kas ņirdz?!
“Tā aka tik bērnu
“Sārtmutīte ira!
“Un zobiņu starpā
“Lai pēperkoks bira!
“Ir prieks man, ka citus
“Es priecīgus daru,
“Ka bērniņiem gardumus
“Pasniegt es varu!
“Cik līksmi ir
“Līksmībai līdzi just!
“Cik saldi ir
“Tādā sārtmutītē kust!
“Vai labāk, ka kalstu
“Un zemē ka krītu,
“Kur mani ij sunīts
“Zem kājiņām mītu?!
“Es cepta, lai prieku
“Kam darītu,
“Lai rīt mani apēd,
“Ne parītu!”
Guļ svētnakti puisīts,
Pa sapņiem tas ausās,
Uz pēperkoku
Sarunu klausās.
Bet rītu, kad cēla
To māmiņa,
Viņš tūdaļ——-
To pēperkok-sirdi apēda!