Te nav vārdu, kurus iemin bruģī,
Rokas spiediens, tajā pateikts viss.
Tā no krasta aiziet tikai kuģis,
Mani dzimtā jūra sauc.
Kliedzot kaijas skrien, skrien pār tavu galvu.
Piedod, ja šis mirklis nāca pārāk spējš.
Saule kausē baltu miglas alvu.
Pieri aizkar sāļais jūras vējš.
Gadi atdzīs kādreiz vilni manu,
Tas būs vilnis ļoti neparasts.
Un tu atnāksi tad uz satikšanos,
Kur ar jūru tiekas mūsu krasts.