Reiz dzīvē tu satiec kādu,
Kā labā var atdot vai visu,
Var aizmirst, kas bijis,
Un sākt dzīvi no jauna.
Bet dzīvē bez mīlas vēl ir
Ikdiena – sūra un rūgta.
Tā prasa, lai ar ilūzijām
Nepildās domas tavas.
Ja mīla „iezogas” sirdī,
To baudi, bet zini mēru.
Cik daudzus tas noved līdz….,
Sirds iesāpas tā tik pa īstam,
Kad vēlāk grūtības nāk,
Tad atmiņā atsaucam laiku,
Kad mīlēti tiešām tikām.
Šīs atmiņas spēku rod,
Mēs ciešam, grožojot jūtas,
Un domās atsaucam laiku….
Kaut mirkli vēl, bet bez mēra,
No ikdienas – ilūzijās,
Vienalga kas notiek – es mīlu,
Gribu – lai mani mīl…
Vai mīla „iezogas” sirdī,
To baudot, jāizjūt mērs?!