“Tas” man reiz ausī teica
Dzīvē vissvarīgākais ir balanss
Lai kad mana sirds pukstēt beidza
Mierīgs prāts ir mans
Lai kad atminos sev svarīgus mirkļus
Varētu saskatīt mīlestību, drudzību un mieru
Lai kad stāstītu savu dzīves stāstu
Varu atminēties katru piedzīvoto dienu
Turpinot virzīties “Tas” mani atkal uzrunāja
Priekšā tev ir milijoniem krustceļu
Tev būs izvēle starp labklājību un prieku
Izvēlies līdzsvaru “Tas” teica
Pirms pamanīju biju izdarījis jau simtiem izvēļu
Visu šo laiku biju skrējis ar acīm ciet
Apmaldījies savas eksistences jēgā es to uzrunāju
Lūdzu, lūdzu pareizo ceļu parādiet
Tāda pareizā ceļa nav! “Tas” teica
Parādās gaisma un līdz ar to milijons un viens ceļš
Ceļu galapunktos – mīla, prieks, miers un sāpes
Bērns, lai ko tu izvēlētos, atceries remdēt savas līdzsvara slāpes
Ar mērķi galvē vēršos pie izvēlēm
Prātā valda apjukums, jo nezinu kas esmu es
Ko vēlos es? Līdzsvaru un harmoniju “Tas” teica
Tu vēl šim neesi gatavs paverot man attīstības trepes
Attīstības ceļā es izaugu un pilnveidojos
Es sapratu dzīves jēgu un ko vēlos
Augšupceļā satiku arī citas būtnes, bet fascinēja tik viena
Tā nekustējās pasaules pirmā vai pēdējā diena
Pilnībā visu tavu izvēļu sekas –
Tavs tagadējais iznākums
Ar vilšanos acīs tai teicu
Jo beigu beigās visu nosaki tu.