Man sirds ir pilna mīlas
Kā maija zaļais ārs,
Kā smaršas puteklīšu
Pilns ziedošs ābeļdārzs:
Tur diena plaukst un raso,
Ik mirdzošs puteklīts
Tur vijas un viļņo ap tevi,
Klus-klusu dziesmiņu sīc.
Tavs stāvs tiem vidū zālē
Stāv smaidošs, smalks un slaids—
Tie vijas ap tevi un viļņo
Kā kūpošs zelta tvaiks.
Un ziedu puteklīši,
Tie glāsta tevi un glauž,
Ap mīļo dvēsli liegi
Tev zīda plīvuri auž.
Tie miljoniem plūst – bet, ja vienam,
Tik vienam šīs acis skumst,—
Tie klust un klīst, un saplok,
Viss zelta mirdzums tumst.