Nu vajaga mirt!
Es gļēvs savu mūžu neesmu bijis,
Es smeldzošās sāpēs sev izcīnījis
Dvēseles tvirtumu bezveidā nirt.
Nu vajaga mirt!
Un tomēr…man riebj, mani drudzis krata
No nāves šausmaini zemiskā skata;
Izplešas acis, saceļas mats pēc mata…
Dzīvības sakariem visiem būs irt?
Nu vajaga mirt!
Nu vajaga mirt?
Un dzīve tir-skanoša tapa un plaša…
Darbs, tu mans nebeigtais! – Aizraujas dvaša –
Atpakaļ pirmatnes atomos birt?
Nu vajaga mirt!
*Sacerēta Liepājas cietumā.