Ak, lakstigola, nadzīdi
Pi muna lūga skumīgi,
Maņ reitu agri joceļās,
Sirds maņ kust nu žālobas,
Kai viņos leist un rimst un plyust.
Maņ reitu agri joceļās,
Maņ saules nav tymos ustobos,
Tur putekli, tur lampas kyup,
Tur lēni muna dzeive dryup,
Tur lēni, tai kai puļkstins syt,
Maņ valkās stundas sešpadsmit.
Tu šyuposīs vēļ saskaņās
Leidz reitam, kad man joceļās,
Tev berzē rītes rosas zalts,
Maņ vacais slūgs byus plačus valts –
Ak, lakstigola, nadzīdi
Pi muna lūga skumīgi.