Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi,
Man rītu agri jāceļas,
Sirds kūst man vienās žēlabās,
Sirds tavām dziesmām līdzi kūst,
Kā viņas līst un rimst, un plūst.
Man rītu agri jāceļas,
Man saules nav tais istabās,
Tur putekļi, tur lampas kūp,
Tur lēni mana dzīve drūp,
Tur lēni, tā kā pulkstens sit,
Man velkas stundas sešpadsmit.
Tu šūposies vēl saskaņās
Līdz rītam, kad man jāceļas,
Tev birzē ritēs rasas zelts,
Man vecais slogs būs plecos velts…
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi!