Rudas lapas kaisa kļavas
Tur, kur kādreiz plašas pļavas
Vīgriezēs un smilgās līka,
Kad pār mežiem saule tvīka.
Nu, kad dzērves aiziet kāsī,
Griežu klusa bērza tāsī:
Reiz te dziļi sulas urba,
Vasars zāļu smaržā skurba
Arājs jauns, kas teica-mīli
Ziedu, sakni, zelta zīli
Un šai mīlā mīli mani,
It kā gaiša atbalss skani.
Dienas nāca, dienas zuda,
Kļuva kļavas lapa ruda;
Graizīdama bērza tāsi,
Redzu gaisos dzērvju kāsi.
(Ilze Kalnāre)