Lietiņ, lietiņ –
pik, pik, pic –
Tētim gan
Tu nepatīc!
Lietiņ, lietiņ –
Pik, pik, pic –
Mammai ar
Tu nepatīc!
Tētim – slapjš!
Un mammai – slapjš!
Tikai mums
Tu, lietiņ, labs!
Lietiņ, lietiņ –
Pik, pik pums –
Lieiņ, mīļais,
Nāc pie mums!
Par Rudeni
Par Rudeni
Trīs vai čiks.
Bekas, bekas, baravikas
mežā, lietū, slapjas, plikas.
Es tur biju, man tur tika
viena līka baravika.
Aizej rītu, tev tur tiks
viena, divas, trīs vai čiks!
Sēņotāji.
Vāverīte ezim teic:
– Laikus darbi jāpaveic!
Pilnas krātuves ja būs,
Nepārsteigs tad ziema mūs.
Dzirdi, ezi, pietiek snaust!
Nāc man talkā sēnes lauzt…
Tūliņ ezis darbu sāk;
Sēnes lasīt – to viņš māk.
Dziesma par sēnīti
Ai, sēnīte mana,
Ai, gailenīte!
Man zaļa, tev dzeltena
Cepurīte.
Ko nu lai daru,
Ko nu lai saku?
Kāpēc bij jāstaigā
Manim šo taku?
Taciņās vidū
Tev galva starp brūnām,
Sudraba pelēkām,
Zaļganām sūnām.
Apkārt tev zālīte,
Smilga un sils,
Debešķīgs miteklis,
Brīnišķa pils!
Lai tevi nu tagadiņ
Liekusies zemu,
Trīcošiem pirkstiņiem
Laužu un ņemu?
Ai nē jau, nekad,
Audz, gailenīte,-
Tu mana, es tava
Draudzenīte!
Vasariņa atvadās.
Ābeles jau dārzos
Smagi lejup līkst.
Nobrieduši augļi
Zaru rokās tvīkst.
Gatvēs kļavu lapas
Spilgti iedegas.
Laukos pilnas vārpas
Kupli zeltojas.
Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Drīzi rudens
Zemi pārstaigās.
Vasariņa jaukā
Lēnām atvadās.
Pati saule viņu
Projām vizinās.