Ai, sēnīte mana,
Ai, gailenīte!
Man zaļa, tev dzeltena
Cepurīte.
Ko nu lai daru,
Ko nu lai saku?
Kāpēc bij jāstaigā
Manim šo taku?
Taciņās vidū
Tev galva starp brūnām,
Sudraba pelēkām,
Zaļganām sūnām.
Apkārt tev zālīte,
Smilga un sils,
Debešķīgs miteklis,
Brīnišķa pils!
Lai tevi nu tagadiņ
Liekusies zemu,
Trīcošiem pirkstiņiem
Laužu un ņemu?
Ai nē jau, nekad,
Audz, gailenīte,-
Tu mana, es tava
Draudzenīte!