ja man būtu tik daudz naudas,
cik naktis zem segām izraudātas
es nopirktu sev salu ar māju pie okeāna.
es šampanietī peldētu
un visu savu prieku ar pirkstiem uzzīmētu,
ierāmētu
visi nāktu un acis viņiem degtu.
“jā, tā es dzīvoju”
bet visi sūdzētos par to, ka istabas tukšas
par to, ka 4 sienas mani ielekušas.
“drīz es gleznas no prieka uzburšu”
es solītu braši
bet diena nomainīja nakti
un gleznu vietā vien putekļu traipi, ne artifakti.
okeāns ir peļķe un horizonts piemājas sēta,
prieks tā ir lieta medū mērcēta.
man ir alerģija.
man bites varētu simfonija spēlēt,
bet es tāpat sēdētu kā izkusis saldējums,
kā bez ledus rums.
grūta ir dzīve,
kad prieks šķiet kā pasaku izdomājums
Autors: Justīne