Nāk rudens ar kļavas zaru pār plecu
Un uzpūš elpu.
Kā autoinspektori
Paostām gaisu: vai dzēris cik necik?
Skaidrā! Bet nu aplam gan grīļīgs –
No koka uz koku līkumlokiem!
Un smaida tik aizkustinoši mīļi…
Kas par jokiem?!
Nē, joku nekādu –
Termometram jau nav vairs to grādu!
Bet lapu, kā liekas, ir kļuvis vairāk,
Un cita par citu uguņo kairāk.
(Jāzeps Osmanis.)