Tāpat kā gaisā zili dūmi zūd.
Jo, re, kā koki izaug – it kā plūstot.
Jo, re, kā sniegs krīt, neko neiegūstot.
Nekā – ne iegūt grib, ne ņemt, nekā.
Bet tikai vēl lielākā klusumā
Prom atnākt, šurp aiziet. Un stāvēt plūstot.
Un visu dabūt, neko neiegūstot.