Ar maigumu pret Jums es attiecos.
Un arī visu pārējo dies dos.
Varbūt kā brūklenājam stāvēt salnā
Vai Jūsu dēļ – kā vējdzirnavām kalnā?
Es esmu šķīvītis, zem kura izsaukts gars.
Varbūt es varu būt Jums kalendārs,
Kur viena diena – viss, kad projām dosies –
Gads gadā atkal vienmēr atkārtosies?
Ak atļaujiet man klāt būt iztālēm
Un aizskart Jūs, kad nemaz neaizskaru.
Kā stumbrs, zars zem sarmas kristāliem –
Var būt, ka tā ar Jums es satikt varu?
Ceļš atkal atkalā un kaut kā tīšām glums…
Ar maigumu es attiecos pret Jums.