Gan labas visas gadskārtas,
Bet rudens vislabāk man patīkas.
Kad mīļā rudens nebūtu,
Ak, sakāt, ko tad mēs darītu?
Man vasarā tīk gan pa lauku skriet,
Bet iekost, tas man vēl labāk šķiet.
Un iekost vislabāk rudenī varu,
Kad augļu pilnu redz katru zaru.
Kāds prieks tad sarkanos āboļus skatīt!
Vēl lielāks prieks — tos no koka kratīt!
Man nebūtu jābūt žirgtam zēnam,
Ja es tad ņemtos pa mazam, pa lēnam,
Tik žēl, ka man ir biksiņas,
Kur divas kules tik iešūtas.