Jums dūšas nau, ne lepna naida
Pret ikdienību saslieties,
Jūs lielā pūļa spriedums baida,
Priekš tā jūs priekšā lokāties.
Jums dzīve vienmēr rūpes dara,
Kā tik uz vietas stāvēt ciet,
Kam cīņas, negaisu, kam kara?
Kam slavu gūt un bojā iet?
Jums dūšas nau, lai kaislu dzelmē
Līdz bezdibenim nogrimtu –
Un lielu darbu karstā svelmē
Lai varonību rādītu –
Ko dvēslei der – cik neprātīgi! –
Cēls karaļmētels, svēts un dārgs.
Jūs lēti, silti, omulīgi
Sedz ikdienības rīta svārks.
JEL DODAT MILZEŅA DOMU MAN
Jel dodat milzeņa domu man,
Lai veldzē tā dzīvi no jauna,
Un brīvu darbību atverat,
Kas rautu no bezdarba kauna!
Ak dodat man tik ilgas vēl,
Sīs smagās miesas kas šķeltu
Un tālu pār ikdienas dzīvi pār
Pret zildzidrām debesīm celtu.
Mani spārni nes, man rokās spēks,
Es grauju – un pasaule plaisā,
Un brīvu elpu es atelšos vien
Tik aukā un pērkoņu gaisā.