Jau atkal jubileju svētam
Zviln goda vietā kliņģers mīksts
Caur gaļas kalniem viesi ēda
Un vīna upē saprāts slīkst.
Un galda runā skandē Raini
lai miers un līdzsvarotu gars
Ak, Dievs, cik dzeju brīnumaini
Pa savam katrs skaitīt var.
Bet tautasdziesmas skuju svārkos
Pie durvīm bikli mīņājas,
Kā baidoties, lai traukos dārgos
No viņas neiebirst kaut kas.
Un kamēr viesi loba augļus
Un lūpas kafijtasē mērc,
Pār Raiņa kapu lido kraukļi
Un žēli ķērc, nav vētrs, nav vērts.