Brien briedis pāri jūrai,
Peld pļavā siļķu bars,
dzied bērza zarā kurmis
tik spožs kā saules stars.
Dzied bērza zarā kurmis
tik līksmi, cik vien var.
Es arī dziedu līdzi:
Klāt atkal pavasars!!!
Par Pavasari
Par pavasari
Lietutiņš.
Mirdz pavasara lietiņš
Kā vielgls zelta sietiņš.
Kas gan no viņa bijās?
Viss tinas pērļu dzijās.
Lai rasina, cik tīkas!
Ceļ asni galvas līkas.
No visām zemes spraugām
Var redzēt zāli augam.
Piekalnes pūpoliņi.
Maziņi, mīliņi, mīkstiņi, maidziņi
Piekalnes pūpolu pūkainie vaidziņi
Siltajā saulītē šupojas smaidoši,
Gājēja mīlīgā glāstiņa gaidoši.
Palaid man’ piekalnē, māmiņa mīļajā,
Zeltu kur vizina saulīte zvīļāja, –
Mājā mums pārnesti pūpolus svaidziņus,
Maziņus, mīļiņus, mīkstiņus, maidziņus.
Pūpoliņi.
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.
Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi – pūpoliņi.
Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?
Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas –
Tie ir viņu spilventiņi!
Atmoda.
Aiziet ziema, aiziet sniegi,
Debess laižas lejup liegi,
Strautu dzīvā ūdentiņā
Augu dienu smejas viņa.
Dziļi zemē saknes mana:
Tumsas dienu nu ir gana,
Trūdu segu projām veļam,
Gaismai pretim galvu ceļam!
Cīrulīt, dziesmas raisi,
Saules pilni visi gaisi,
Saules pilna sirds ikviena,
Zeltā mirgo gaiša diena!