1. janvāris

Gads atnācis- pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz.
Tik apjukušu vecaisgads
To mūsu vidū iestumt mēdz.

Nav laika bijis vecajam
Ar jauno noņemties, to skolot.
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un vīnam kaut ko solām.

Gads atnācis- pavisam jauns.
Ko tas no dzīves zin.
Un visus mūsu solījumus
Kā svētkus lielākos viņš svin.

Cik viņš ir jauns un nesamaitāts.
Un mūsos skatās apskaidroti.
Ak, soli, soli viņam, draugs,
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.

Jaunajā gadā

Ko vēlēt svecei?
Lai tā deg?
Tā skaisti izdegs i bez manis.
Ko vēlēt eglei?
Lai tā aug?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt Liktenim?
Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt tev?
Lai būtu tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev?
Lai laimīgs tu.
Un lai tāds nebūtu
Bez manis.

Notici brīnumam, un tas atnāks.

Notici brīnumam, un tas atnāks.
Varbūt Ziemsvētkos vai Jaungadā pa sniegu atbridīs.
Varbūt pavasarī, vasarā vai rudenī pa ūdeni atpeldēs,
Vai kādudien – pa gaisu atlidos.
Notici brīnumam, -notici sev!
Lai Tavas domas un darbi Tevi brīnumainu dara!
Notici brīnumam!

Līga Kaufmane