Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.